Latviešu tauta jau izsenis ir bagāta ar dažādām tradīcijām attiecībā uz svētku svinēšanu. Īpaši svētki ir Ziemassvētki, kad katrs latvietis, tiem gatavojoties, tīra un uzkopj māju, pēc tam to izrotā. Liela nozīme mūsu kultūrā ir tieši eglītei – vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Jāmin, ka tieši eglītes rotāšana Ziemassvētkos aizgūta 19. gadsimtā no Latvijā mītošajiem vāciešiem.

Kā tikt pie savas ideālās eglītes?

Šobrīd populārākie ir divi veidi, kā tik pie savas Ziemassvētku eglītes:

    1. nocirst mežā – jauks process, jo eglītes meklējumos var doties kopā ar ģimeni;
    2. nopirkt – pie šīs izvēles gan vajadzētu mēģināt saprast, vai eglītes nav iegūtas nelikumīgi (nocirstas jaunaudzēs vai privātajos mežos bez saskaņošanas ar īpašnieku).

Ziemassvētku eglītes nociršana mežā

Eglītes ļoti reti aug ārpus meža, tāpēc šeit nu visiem ir vienprātīgi saprotams, ka jādodas mežā. Bet kādā mežā drīkst meklēt savu eglīti?
Latvijā meži iedalās divās īpašuma formās, proti, privātais mežs un valsts mežs. Eglīti nedrīkst cirst šādās vietās:

    • privātajos mežos (bez īpašnieka piekrišanas)
    • publiskajos dabas parkos;
    • īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.

Tātad, atliek tikai valsts mežs. Katru gadu decembrī AS „Latvijas valsts meži” lemj vai ļaut ikvienam Latvijas iedzīvotājam nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā.