Kā sevi pasargāt pārdodot mežu

Lai arī meža nozare ir pašattīrijusies un arvien retāk ir dzirdami skaļi gadījumi par negodprātīgu rīcību joprojām darījumos ar mežu ir jāuzmanās no negodprātīgiem sadarbības partneriem, jeb sauksim viņus par ”darboņiem”. Lai arī nav iespējams aprakstīt ideālo formulu kā sevi pasargāt šeit apskatīsim pāris veidus kā ātri un vienkārši pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri. Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam ir reģistrācijas numurs, kuru ievadot Firmas.lv vai Lursoft ir iespējams apskatīt pamatdatus par uzņēmumu.
Pārbaudot uzņēmuma datus uzmanība ir jāpievērš reģistrācijas datumam, pamatkapitāla lielumam, brīdinājumiem un nodokļu maksājumiem. Tieši šie rādītāji vislabāk nosaka uzņēmuma stabilitāti, maksātspēju un uzticamību.
Nepieciešamības gadījumā VID mājas lapā ir iespējams pārbaudīt detalizētāku nodokļu nomaksu. Šādi var iegūt ieskatu par pircēju, izvērtējot vai mežu uzpircējs ar svaigi reģistrētu SIA, kura pamatkapitāls ir 3 eiro būs pietiekoši drošs pircējs, kam pārdot īpašumu vai cirsmu vairāku desmitu tūkstošu vērtībā.

Pievēršot uzmanību un pārbaudot informāciju Jūs varat samazināt risku tikt apkrāptam un paļauties, ka darījuma partneris pildīs uzņemtās saistības. Nevajadzētu paļauties tikai uz Valsts Meža Dienesta mežziņu rekomendācijām. Apsverot meža īpašuma tālāku izmantošanu potenciālie pārdevēji bieži vēršas pie mežziņiem, kuru apgaitā atrodas īpašumi. Ņemot vērā, ka meža dienests ir valsts institūcija, pārdevējs akli paļaujas, ka mežzinis ieteiks labāko risinājumu(pircēju), veiks meža novērtēšanu un inventarizāciju.

Realitātē mežzinis uzņemas veikt šos uzdevumus zem faktiskās pakalpojuma tirgus cenas, tādejādi radot šķietamu ieguvumu pārdevējam, taču praksē īpašums tiek novērtēts(sagatavots) par labu kādam noteiktam pircējam, tādejādi faktiski nodarot pārdevējam lielus materiālos zaudējumus. Plašāk par šo tēmu ir iespējams uzzināt Pietiek.com.

Tukši solījumi, jeb kā neuzķerties uz ”darboņiem”. Mežu uzpircēji un starpnieki bieži izmanto skaistus reklāmas saukļus, kas neatbilst patiesībai. Bieži tiek solīta augstākā cena tirgū, solīts, ka īpašums netiks uzreiz izzāģēts, paliks latviešiem utt… Realitātē daudzi latviešu mežsaimniecības uzņēmumi pārstāv ārzemju uzņēmumus, īpašumi tiek izzāģēti un meža atjaunošanai netiek pievērsta nekāda uzmanība. Plašāk par šo tēmu var lasīt šajā rakstā.

Ceram, ka raksts noderēs un novēlam pienācīgi izvērtēt sadarbības partnerus un nonākt līdz veiksmīgam darījumam.